EPSI 2008 pētījuma priekšvēsture

Tālāk seko ziņojums par EPSI 2008. gada rudens pētījuma (lielākā daļa interviju veiktas no 2008. g. septembra līdz decembrim) galvenajiem rezultātiem, to sadalījums pa valstīm un nozarēm/sektoriem, kā arī patērētāju emocionālā vērtējuma attīstības rezultātiem šajā periodā. Ja vien iespējams, pašreizējie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējā gada rezultātiem (detalizētāku informāciju skatīt 2007. g. EPSI visas Eiropas standartu salīdzināšanas ziņojumā).
Visi pētījumi veikti atbilstoši EPSI metodei, analīzei izmantojot cēlonības modeli, skatīt
www.epsi-rating.com.
Saskaņotas anketas empīriskajam darbam ir izstrādātas EPSI

iniciatīvas ietvaros. Datu apkopošana balstās uz telefona intervijām ar vairāk nekā 750 000 respondentu 2008. gadā (gan gala patērētājiem, gan korporatīviem klientiem).
Aptaujas veica profesionāli nacionālie un starptautiskie pētījumu institūti. Šī procesa kontrole ir EPSI kvalitātes nodrošināšanas programmas būtiska sastāvdaļa. 

Tālāk seko ziņojums par salīdzināšanas secinājumu īpašiem aspektiem kopējiem sektoriem un valstīm, kurās ir atbilstoša izplatība.

Lielākajā daļā no pētījumā iekļautajām valstīm rezultāti parādīja, ka pagājušā gada laikā klientu apmierinātība ir mazinājusies, pozitīvi izņēmumi ir Zviedrija, Čehijas Republika un Krievija.

Visneapmierinātākie klienti dzīvo Īslandē, Igaunijā un Norvēģijā.

 Visapmierinātākie klienti dzīvo Lietuvā, Somijā un Grieķijā.

Visapmierinātākie klienti vissāpīgāk reaģēja uz  

uzlabojies, mobilās telekomunikācijās un vispārējā apdrošināšanā šogad izmaiņu nebija.
No Ziemeļvalstu un Ziemeļeiropas banku grupām Handelsbanken ir atzīta par labāko.

Tryg Vesta ir visvairāk apmierinātu klientu starp vispārīgas apdrošināšanas sabiedrībām, kas iekļautas EPSI pētījumā Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā.

TeliaSonera ar vērtējumā iekļautiem uzņēmumiem Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Dānijā un visās Baltijas valstīs ir Nr. 1 telekomunikāciju sektorā.

ekonomisko krīzi: kritums viņu apmierinātības līmenī ir visdramatiskākais salīdzinājumā ar mazāk apmierinātiem klientiem.

Vislielākais kritums klientu apmierinātības līmenī 2008. gadā ir Grieķijā, Igaunijā un Latvijā.

Atšķirības starp Eiropas valstīm klientu apmierinātības līmenī pēdējo gadu laikā joprojām samazinās.

Datu pārraides nozarē ir ļoti iespaidīga pozitīva tendence, savukārt tendence mazumtirdzniecībā ir drīzāk negatīva. Banku sektora reitings ir nedaudz

Dānijas un it īpaši Krievijas pilsoņi ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas attiecīgās nacionālās ekonomikas perspektīvām 2009. gadā, savukārt citu valstu iedzīvotāji ir daudz skeptiskāki.

Dānijas un Krievijas iedzīvotāji liek vislielākās cerības uz savu valstu ekonomiskās situācijas uzlabošanos 2009. gadā.

Vērojama liela pozitīva atšķirība starp vispārējās ekonomiskās situācijas un savas ekonomiskās situācijas novērtējumu visās pētījumā iekļautajās valstīs. Iedzīvotāji ir daudz optimistiskāki par savu personīgo ekonomisko nākotni salīdzinājumā ar savas valsts ekonomikas perspektīvām.

No 2004. gada tiek uzdoti arī jautājumi par patērētāju emocionālo viedokli (kā patērētāji redz ekonomisko situāciju nākamo 12 mēnešu laikā, kā arī savu personīgo ekonomisko situāciju).

Pētījuma mērķis - prognozēt, kā jaunajā gadā attīstīsies pieprasījums ekonomikā. Jo augstāka atzīme (skalā no 0 – 100), jo vairāk optimisma.
2005. - 2008. gada rudenī tika apkopoti šādi rezultāti (jo augstāks vērtējums, jo pozitīvāka nākotnes uztvere). Attiecīgā gada rezultāti iegūti pētījumos laikā no septembra līdz decembrim. Ir iespējams arī sadalījums pa mēnešiem, (jo novērojumu rezultātu skaits ir ļoti liels), lai novērtētu arī īstermiņa izmaiņas svarīgajā biznesa cikla indeksā.

ES

lai kontrolētu un izstrādātu politikas instrumentus, koncentrējot uzmanību uz, piemēram, Eiropas rūpniecības konkurentspēju salīdzinājumā ar tādiem ekonomiskiem centriem kā ASV un Dienvidaustrumāzija;

Valdībai

ekonomiskās politikas izstrādei, konkurentspējas analīzei, kvalitātes analīzei un korekciju veikšanai (tostarp cenu attīstības aprēķinam, IKP prognozei, ražīguma tendencēm, utt.). Tās tā ir, ja skar pilsoņu dzīves līmeni;

Nevalstiskās organizācijas

atsevišķu nozaru un pilsoņu apvienības - politikas pārskatīšanai un valdības ietekmēšanai (tostarp vēlēšanu un lobēšanas rezultātā);

Investoriem

lai izprastu saistību starp uzņēmuma pašreizējo situāciju un tā spēju radīt pievienoto vērtību nākotnē;

Uzņēmumu vadītājiem

lai uzlabotu uzņēmuma rentabilitāti pateicoties salīdzinājumam ar labākajiem paraugiem un vērtību ķēdes uzlabojumiem;

Patērētājiem/pilsoņiem

lai izteiktu savu viedokli pētījumos, kas atspoguļo dzīves līmeni.